Muguras veselība vai ko mēs paši varam sev līdzēt?

Cilvēkam pieaugot, iesaistoties jaunās aktivitātēs, veidojot ģimeni un pamazām novecojot, mūsu mugurai ir jāiztur arvien jauni pārbaudījumi.

Daļu muguras problēmu ir iespējams novērst, bet dažkārt muguras bojājumu izraisa nejauša trauma vai slimība. Lielākā daļa muguras problēmu var skart cilvēkus jebkurā vecumā un rasties jebkurā muguras apvidū. Sīkāk apskatīsim tos nelabvēlīgos stāvokļus, kas rodas noteiktā muguras apvidū, kā arī to, kas šajos gadījumos var palīdzēt.

Muskuļu un saišu sastiepums.

Kā zināms, muguras muskuļi un saites ir pielāgojušās dažādām kustībām, taču šīs struktūras var tikt bojātas, ja tiek pārstieptas un plīst muskuļu šķiedras. Skartais muskulis bieži reaģē ar spazmu – kļūst stīvs un sāpīgs - līdz bojājums sadzīst. Biežākie ar muskuļiem saistīto muguras problēmu cēloņi ir šādi:

·         Pārmērīga piepūle. Bieži rodas nelieli muskuļu sastiepumi, īpaši tad, ja neesi radis pie lielas slodzes vai pirms tās neesi kārtīgi iesildījies. Arī sporta veidos, kuros bieži jāsagriež ķermenis (teniss) iespējams sastiept muskuļus un saites, ja tie nav pietiekami elastīgi.

·         Nepareiza smagumu celšana. Tas ir ļoti būtisks muskuļu un saišu sastiepuma cēlonis, turklāt smagumam nemaz nav jābūt ļoti lielam. Daudzās profesijās ir kaut kas jāceļ un jānes un laika gaitā atkārtotā piepūle var atstāt sekas. Ja celsi smagumus nepareizi, Tu viegli vari iedzīvoties ļoti stīvā un sāpīgā mugurā.

·         Vienveidīgas kustības. Ja ilgstoši jāveic vienas un tās pašas kustības, muguras muskuļi var kļūt stīvi un spazmēties. Kustību vienveidība ir viens no galvenajiem ar darbu saistītu muguras sāpju cēloņiem.

·         Pārmērīga smaguma celšana. Gan aptaukošanās, gan grūtniecības izraisīts ķermeņa svara pieaugums, sevišķi vēdera apvidū, palielina slodzi muguras muskuļiem, tādēļ tie nespēj pilnvērtīgi piedalīties smaguma celšanā. Kļūsti vieglāks!

Stresa izraisīta muskuļu spazma.

Mēs visi reizēm ciešam no psiholoģiska stresa, un daudziem no mums, šķiet, dzīvē ir pārpārēm atgadījumu, pārdzīvojumu un rūpju, kas cilvēku notur pastāvīgā spriedzē. Diemžēl stress ļoti bieži dod fizisku izpausmi muguras, spranda vai pleca sāpju veidā. Fizioloģiskā reakcija uz noteiktu stresa izraisītājfaktoru (stresoru) ir “cīnies” vai “bēdz” atbilde. Organismā atbrīvojas hormoni, kuri sasprindzina muskuļus – gadījumā, ja būtu jāsastopas ar draudīgu situāciju, kurā jālieto spēks. Rezultātā var rasties sāpes, kas dažkārt var būt spēcīgas. Atbrīvojies no saspringuma, dzīvo paļāvīgāk!

Muskuļu asimetrija.

Vesela mugura ir simetriska, apskatot to no mugurpuses, mugurkauls ir taisns un muskuļi abpus mugurkaulam ir vienādi attīstīti. Taču ne vienmēr tā ir. Daudziem no mums sliktas stājas vai darbā ierastu kustību rezultātā veidojas muskuļu asimetrija, kas rada papildu slodzi mugurai. Ja muskuļi vienā pusē ir vairāk attīstīti nekā otrā, spēcīgākās puses muskuļu velkošā darbība var sasprindzināt pretējās vājākās puses muskuļus. Problēmu var novērst ar speciālu vingrojumu programmu mazāk attīstīto muskuļu spēcināšanai un spēcīgāko stiepšanai. Izvērtēt stāju un muskuļu asimetriju palīdzēs fizioterapeits, vingrojumu kompleksu var palīdzēt izstrādāt arī veselības sporta speciālists. Ikdienā domā par savu stāju, vingro regulāri!

Negadījumi un savainojumi.

Izplatīts muguras problēmu cēlonis, sevišķi gados jaunākiem cilvēkiem, ir kritiena vai cita negadījuma rezultātā gūta trauma. Krītot muguru var sasist, sliktākā gadījumā lauzt muguras skriemeļus. Skriemeļu lūzuma gadījumā visbīstamākā ir iespēja savainot muguras smadzenes: sekas var būt paliekoša invaliditāte. Auto negadījumos nereti tiek gūta t.s. “pātagas cirtiena” trauma. Pēkšņa trieciena rezultātā (no aizmugures) mugurkauls (parasti kakla daļā) strauji tiek parauts atpakaļ un tad virzās uz priekšu lielākā amplitūdā nekā normāli, sastiepjot un pārslogojot kaklu balstošās saites, muskuļus un fasešu locītavas. Rezultātā rodas sāpes kakla apvidū un mugurā, stīvums un nereti arī galvassāpes. Pat, ja sākumā “pātagas cirtiens” licies niecīgs, sekas var būt paliekošas, šajā gadījumā jākonsultējas ar ārstu!

Disku problēmas.

Daudziem ir pazīstams termins “izslīdējis disks” saistībā ar spēcīgām muguras sāpēm. Šo stāvokli sauc par diska prolapsu vai daļēju trūci. Starp diviem muguras skriemeļiem esošais disks izspiežas no starpskriemeļu spraugas, un tā mīkstā centrālā daļa var izplūst ārā, arī mugurkaula kanālā. Tad var tikt kairinātas vai nospiestas muguras smadzenes vai tuvumā esošie nervi, radot sāpes un citus simptomus. Tas visbiežāk notiek tad, ja ilgstošas muguras slodzes rezultātā ir bojāta viena vai vairāku starpskriemeļu disku blīvā ārējā un diska iekšējā daļa ir zaudējusi elastību. Pārdomā savas ikdienas aktivitātes un slodzi! Izvairies no mugurkaula kompresijas slodzes - sēdēšana, skriešana un lekšana! Stiprini dziļo muskulatūru!

Fasešu locītavu bojājumi.

Šīs sīkās locītavas, kas atrodas starp blakus esošajiem mugurkaula skriemeļiem ir viens no galvenajiem hronisku muguras sāpju cēloņiem. Fasešu locītavu bojājumi mēdz rasties, ja tās ir pārāk cieši saspiestas kopā. Tas var notikt tad, ja:

·         Starpskriemeļu diski sarūk, sašaurinot spraugu starp skriemeļiem;

·         Apkārt esošās saites kļūst slābanas – tā var gadīties gados vecākiem cilvēkiem;

·         Ilgstoša atrašanās sēdus stāvoklī;

·         Nepareiza stāja un augstpapēžu apavu nēsāšana ikdienā.

Piecelies, izstaipies, izvēlies ikdienas gaitām atbilstošus apavus!

Kaula deģenerācija.

Mugurkaula skriemeļi ir veidoti no tāda paša materiāla kā kauli citās ķermeņa daļās, tādēļ tos var skart tie paši deģeneratīvie procesi, kuri bojā citus kaulus. Kaula deģenerācija var būt gan reakcija uz nepilnvērtīgu uzturu vai nepietiekamu fizisko slodzi, gan arī vienkārši organisma novecošanās izpausme, piemēram, osteoporoze. Izvērtē savu ēdienkarti, vingro regulāri, fiziska slodze stiprina kaulus!

Nervu bojājums.

Tā kā mugurkauls veido kaula kanālu, kas aizsargā galvenos nervu ceļus, nav pārsteigums, ka daudzas ar kauliem un mīkstajiem audiem saistītās problēmas skar arī tuvumā esošos nervus. Piemēram, tūska, ko radījis audu iekaisums ap bojātu fasešu locītavu, var saspiest nervu, kas šajā vietā iznāk no mugurkaula kanāla. Līdzīgā veidā izspiedies starpskriemeļu disks var spiest uz muguras smadzenēm. Zīmīgi simptomi, kas norāda uz iespējamu nerva bojājumu, ir notirpums, “adatiņu durstīšanās” sajūta un/vai pēkšņas, asas sāpes. Vieta, kurā jūtami simptomi, ir atkarīga no mugurkaula bojātā apvidus un skartajiem nerviem. Dažu nervu bojājums var ietekmēt iekšējo orgānu  darbību. Šajos gadījumos palīdzēs ārsts un fizioterapeits.

Iekaisuma stāvokļi.

Tā kā mugurkauls ir balsta un kustību sistēmas daļa, uz to iedarbojas dažādi faktori, kuri var ietekmēt kaulus, muskuļus un saites arī citās ķermeņa daļās; daži no tiem izraisa locītavu iekaisumus. Iekaisumam raksturīgs attiecīgā apvidus pietūkums, apsārtums un karstums. Tā ir organisma normāla reakcija uz “mikrobu” vai organismam svešu vielu “uzbrukumu”. Diemžēl šāda reakcija var rasties arī tad, ja nekāda apdraudējuma nav vai organisms uzskata, ka apdraudējums nāk no paša audiem. Iekaisuma stāvokļus, kas attīstās šādas “kļūdainas” atbildes reakcijas rezultātā, sauc par autoimūniem traucējumiem. No autoimūnajiem traucējumiem muguru visbiežāk skar reimatoīdais artrīts un ankilozējošais spondilīts.

Iekaisumu var radīt arī organisma audu atkārtoti bojājumi vai trauma. Mugurkaulā šāda veida iekaisums visbiežāk saistīts ar osteoartrītu, kad deģenerējas amortizējošie diski starp skriemeļiem un “novalkāšanās” rezultātā iekaist starpskriemeļu locītavas.

Infekcija.

Baktēriju un vīrusu infekcijas reti skar mugurkaulu, bet, ja tās rodas, tad var būt ļoti nopietnas, jo var izplatīties uz muguras smadzenēm un dažkārt pat uz galvas smadzenēm. Visbīstamākais ir meningīts – smadzeņu apvalku iekaisums. Tas dažkārt var izraisīt sāpes kakla muskuļos un mugurā, spranda un muguras stīvumu, kā arī spēcīgas galvassāpes, drudzi, vemšanu un/vai nepatiku pret spožu gaismu. Meningīts var būt ļoti bīstams, ja parādās kādi no minētajiem simptomiem, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.

Grūtniecība un muguras sāpes.

Lielākā daļa sieviešu kādā no grūtniecības perioda posmiem jūt muguras sāpes. Tām ir divi cēloņi. Iepriekš jau minēts, kā muguru ietekmē pieaugošais vēdera apjoms. Papildus svars ne vien ietekmē vēdera muskuļu tonusu, bet arī novirza topošās māmiņas smaguma centru un rezultātā maina stāju. Šo iemeslu dēļ pieaug slodze jostas daļas muskuļiem. Otrs muguras sāpju iemesls grūtniecēm ir hormonālās pārmaiņas sievietes organismā. Grūtniecības laikā izdalās relaksīns – hormons, kas padara saites elastīgākas, lai dzemdību kanālu veidojošie iegurņa kauli dzemdību laikā būtu pielāgoti bērna galvas izmēriem. Tā kā hormoni ar asiņu plūsmu izplatās pa visu organismu, arī citas saites diemžēl kļūst vaļīgākas, un pieaug locītavu, tostarp muguras locītavu, sastiepuma risks.

Daudzas aktivitātes, tostarp dažādi sporta veidi un atsevišķas brīvā laika nodarbes, arī rada risku mugurai.

Darbs birojā. Ilgstoša sēdēšana, nemainīga poza...palielināts spiediens uz starpskriemeļu diskiem sēdus pozā rada risku, ka “izslīdēs” disks vai izplūdīs tā centrā esošā mīkstā, amortizējošā viela. Spiediena ietekmē samazinās starpskriemeļu  spraugas augstums, tādēļ palielinās risks, ka radīsies fasešu locītavu bojājumi. Ko darīt: biežāk piecelies, izstaipies, pastaigā, izvēlies pareizu sēdus pozu, raugies, lai biroja krēsls ir atbilstošs Tavam augumam un krēsla atzveltne ir pareizā leņķī.

Pie stūres. Līdzīgi kā sēdošs darbs arī ilgstoša automašīnas vadīšana nelabvēlīgi ietekmē mugurkaula veselību. Vieglo automašīnu vadītājiem muguras veselība ir vairāk apdraudēta nekā autobusu vai smago automašīnu šoferiem, tas tādēļ, ka vairāk atgāzta ķermeņa poza, tāda poza rada lielāku slodzi mugurkaulam nekā stāvāks atzveltnes novietojums. Tāpat arī vibrācija, kas rodas jebkurā transporta līdzeklī ir kaitīga mugurai. Ko darīt: noregulē atzveltni un galvas atbalstu, ievēro atpūtas pauzes, izkāp pastaigāties, izstaipies, ja mērojams tāls ceļš.

Stāvēšana kājās: Pārdevēji, apsardzes darbinieki, viesmīļi, bārmeņi u.c. profesiju pārstāvji darba specifikas dēļ ir spiesti ilgstoši stāvēt kājās. Nogurstot rodas tendence ieņemt nepareizu ķermeņa pozu, kas rada papildus slodzi mugurkaulam un apkārtējiem muskuļiem. Ko darīt: pastaigā, kad vien ir iespējams, pastaipies, ja ir iespēja pārtraukumā atgulies, nevis pasēdi.

Smagumu celšana, nešana un atkārtotas kustības:

·         Izvairies vienlaikus celt un pagriezties! Vienmēr pacel smagumu, turot to sev tuvu priekšā.

·         Ja ilgstoši jāveic vienveidīgas kustības, bieži uz brīdi pārtrauc darbu, lai atpūstos.

·         Pat tad, ja smagums ir neliels, neaizmirsti drošas celšanas un nešanas noteikumus!

Nākamajā rakstā lasi kā tieši ar pilates un jogas palīdzību ir iespējams uzturēt veselu mugurkaulu.

Raksta tapšanā izmantotā literatūra:

Dr.Dženija Satklifa “Muguras bībele”, Zvaigzne ABC, 2014.

foto no www.pinterest.com

 

PirmdienāsiCreated with Mozello - the world's easiest to use website builder.

 .