Tava izvēle jeb veselība mūža garumā

Cilvēka organisms, kā zināms, un to jau es minēju savā ievadrunā, ir paredzēts kustībai. Mērenas intensitātes slodze tikai 30 minūtes dienā vismaz piecas dienas nedēļā palīdz cilvēkam labāk justies un izskatīties, nostiprina organisma imūnsistēmu, sargā no hroniskām slimībām, ieskaitot insultu, diabētu, aptaukošanos un artrītu, kā arī ievērojami samazina sirds slimību un augsta asinsspiediena attīstības risku vecumā. Turklāt fiziskās aktivitātes veicina toksīnu izvadi no organisma, uzlabo garīgo veselību, sekmējot labsajūtas hormonu endorfīnu ražošanu. Mūsdienās ir tik daudz iespēju kustēties, ka būtu grēks to neizmantot. Sev tīkamu nodarbi var atrast ikviens – aerobika, apļa treniņš, cigun, dejošana, joga, skriešana, pilates, riteņbraukšana, nūjošana, treniņš trenažieru zālē vai garāka pastaiga raitā solī. Izvēloties piemērotus vingrojumus, ir iespējams uzlabot savu veselību un novērst tādas saslimšanas kā astma, artrīts, diabēts un augsts asinsspiediens.

Cik bieži nav dzirdēts, ka ģimenes anamnēzē ir raksturīga tendence uz vienu vai otru saslimšanu. Visbiežāk tās ir sirds un asinsvadu slimības, kaulu un locītavu slimības, elpošanas, gremošanas, nervu, hormonālās sistēmas u.c. slimības. Tā vietā, lai nodarbotos ar sevis žēlošanu un upura lomas uzņemšanos vai esi iedomājies ko Tu pats varētu darīt, lai izdarītu korekcijas savas ģimenes slimības vēsturē un novērstu vai vismaz attālinātu saslimšanu. Man daudzi iebildīs, ka liela ietekme ir ģenētikai, nestrīdēšos, BET, ja ir tāda iespēja, kādēļ nemēģināt ģenētiku kaut mazliet mainīt. Saslimšanu nevajag uztvert kā nolemtību, ja ķermenis Tev ir iedots lietošanā uz ilgāku vai ne tik ilgu laiku, tad esi tik laipns, izturies pret to ar cieņu un mīlestību, parūpējies, lai visas sistēmas un “mehānismi” darbotos nevainojami. Mēs taču vienu reizi gadā braucam uz automašīnas tehnisko apskati, tad uztver sava fiziskā ķermeņa ikgadējo apskati kā obligātu prasību, vienīgā atšķirība, ka par to Tu nesaņem uzlīmi, bet sajūta, ka esi vesels ir laba un stimulē darīt visu, lai nākamā gada kārtējā apskate arī būtu bez “aizrādījumiem”.

Tu teiksi: pusstundu katru dienu, es to nevaru atļauties, man ir ģimene, darbs u.t.t. Es neaicinu Tevi katru dienu apmeklēt nodarbības sporta klubā vai studijā. Varbūt tavs ikdienas treniņš varētu būt iešana ātrā tempā uz vai no darba? Iedomājies, tas IR treniņš, ja Tava mugura mazliet iesvīdīs, mērķis būs sasniegts. Protams ir daudz un dažādi vingrošanas veidi un paņēmieni, kas var labāk ietekmēt veselību, novērst kādas slimības simptomus, bet, lai Tavs organisms funkcionētu labi, Tev pilnīgi pietiks ar ātru pastaigu pusstundas garumā katru dienu.

Fiziskās aktivitātes ir kas lielisks. Tas ir labākais un vienkāršākais veids, kā pasargāt sevi no organisma novājināšanās un hroniskām saslimšanām, un arī pieejamākā un lētāka metode veselības uzlabošanai jau esošu problēmu gadījumā. Turklāt daži vingrojumi palīdz cīņā ar noteiktām slimībām, piemēram, artrītu, cukura diabētu, stresu vai kairinātas zarnas sindromu. Jaunākie pētījumi liecina, ka pat cilvēki ar tādām slimībām kā fibromialģija vai epilepsija, kas reiz tika uzskatītas par nesavietojamām ar fizisko slodzi, gūst labumu no piesardzīgiem fiziskiem treniņiem.

Diezin vai atrastos kāds, kurš nezina, ka atraujot sēžamvietu no dīvāna var novērst hroniskas slimības, cīnīties ar veselības problēmām un gandrīz noteikti pagarināt mūžu, taču mēs nebūtu cilvēki, ja nepamanītos ignorēt šo saprāta balsi. Tiesa, ka regulāras fiziskās aktivitātes prasa laiku un piepūli, divas lietas, kas allaž trūkst mūsu saspringtajā, pārslogotajā ikdienā. Nav nekas neparasts, ja treniņi sāk šķist nedaudz apnicīgi, kad pirmais entuziasma vilnis jau garām. Cilvēks tā ir iekārtots, ka vieglāk ir pasniegt roku pēc kādas brīnumu tabletītes vai kapsuliņas nekā pieņemt to, ka kustības ir dzīvesveids mūža garumā.

Uzsākot fiziskās aktivitātes Tev, iespējams, būs jāpārvar dažādas grūtības – jāstājas pretī saviem ierobežojumiem, pašapziņas un pārliecības trūkumam, bailēm un negatīvām domām. Taču reizēm ir vērts pamest savu komforta zonu (nepārspīlējot, neriskējot gūt kādu traumu vai novājināt organismu), lai panāktu tādu dzīves kvalitāti, kādu esi pelnījis. Lai vingrojumi kļūtu par dzīvesveida sastāvdaļu, nepieciešams domāt uz priekšu un pildīt savu apņemšanos ik dienu, gluži tāpat kā mēs to darām citos nozīmīgos savas dzīves ilglaicīgos “projektos” kā laulība, izglītība, profesionālā attīstība vai bērna audzināšana. Šai pieredzei būs savas virsotnes un kritumi, prieka un šaubu brīži, grūtības un izdošanās, taču ieguvums nešaubīgi ir ieguldītā laika un enerģijas vērts.

Nereti ķermenim tiek sūtīti signāli, dažreiz pat atkārtoti, bet mēs izvēlamies tos ignorēt. Bet nekas tā nerosina pievērsties veselības uzlabošanai kā negaidīta slimība, trauma vai nepatīkama diagnoze. Ikviens, kurš pieredzējis sāpes, ciešanas un visas neērtības, ko izraisa slimība un nevarība, izprot veselības un labsajūtas vērtību. Tas ir daudz svarīgāk par materiālām lietām, statusu un reputāciju. Vienīgā vērtība ar vēl pozitīvāku nozīmi mūsu dzīvē ir tikai mīlestība.

Kāds būs Tavs ieguvums?

Hronisku slimību novēršana vai attālināšana. Daudzu hronisko slimību pamatā ir nepareizs dzīvesveids. Lai kāds ir Tavs vecums, dzimums, fiziskās iespējas vai apstākļi, ja vien Tu vari pakustināt kādu ķermeņa daļu, Tu spēsi ar regulāru fizisko aktivitāšu palīdzību uzlabot savas dzīves kvalitāti.

Atbrīvošanās no nevēlamiem ieradumiem. Tiklīdz izveidojies pozitīvs ieradums regulāri izkustēties, kļūst arvien vieglāk atbrīvoties no nevēlamiem ieradumiem smēķēšanas, alkohola lietošanas, pārēšanās.

Saudzīgi vingrojumi vairo muskuļu spēku un stiprina skeletu, palielina kustību apjomu un stabilizē locītavas. Joga ir īpaši piemērota mīkstajiem audiem– tā palīdz izstiept savilktos muskuļus un panākt fizisku vai garīgu atslābumu, mazinot audu saspringumu. Pilates labi noder muguras vai kakla sāpju remdēšanai un mugurkaula veselības saglabāšanai.

Atbrīvošanās no liekajiem kilogramiem. Regulāra un pastāvīga fiziskā slodze Tev ļaus lēnām un uz visiem laikiem atvadīties no liekā svara, kas ir daudzu hronisku saslimšanu cēlonis. Lai zaudētu svaru, nepieciešams sadedzināt vairāk kaloriju nekā tiek uzņemts. To iespējams panākt ar vienkāršām fiziskām aktivitātēm. Tu vari sākt jau tūlīt, izej ārā un raitā solī apej kvartālu. Jā, tieši tik vienkārši tas ir! Tev nav jāapmeklē augstas intensitātes treniņš ar milzīgu traumu risku un sajūtu, ka asinis līst pa muti. Atkārto to pašu rīt, kāp pa kāpnēm, ieslēdz mūziku un dejo!

Fiziskās aktivitāte vairo mūsu dzīvības enerģiju, palēnina novecošanas procesus, uzlabo garastāvokli, palīdz saglabāt asu prātu līdz sirmam vecumam.

Atceries! Nekad nav par vēlu sākt. Neatstāj savu ķermeni novārtā! Sāpes un veselības traucējumi ir stāvoklis, kas ierobežo cilvēku gan garīgi, gan fiziski. Uzlabojoties veselībai, cilvēks atkal var pievērsties apkārtējiem, jo ir mazāk pārņemts ar sevi, sevis žēlošanu un upura lomas spēlēšanu. Cilvēka domas par savu slimību vai veselības traucējumiem var ievērojami ietekmēt gala rezultātu. Fiziskās aktivitātes var rosināt cerību un ticību, ka veselību ir iespējams uzlabot. Meklē iedvesmu līdzcilvēkos, literatūrā vai interneta vidē, kas rāda, kā ar fizisko aktivitāšu palīdzību cilvēkiem ir izdevies uzvarēt slimības un savārgumu un sadziedēt traumas. Gandrīz vienmēr šīs pārmaiņas pavada arī vērtīga iekšēja pārkārtošana, veidojot pilnīgāku, līdzsvarotāku un laimīgāku personību.

Nākamajos rakstos par konkrētām veselības problēmām (piem., galvassāpes, vēnu varikoze, paaugstināts asinsspiediens, stress u.c.) un vingrojumiem, kas var būt noderīgi un Tev palīdzēt.

Raksta tapšanā izmantotā literatūra:

D.Deilija “Vingrojumi veselības uzlabošanai”, J.Rozes apgāds, 2014.


 .