Treniņi ārpus telpām

Šobrīd, kad laikapstākļi kļūst arvien siltāki un gribas vairāk laika pavadīt svaigā gaisā, aktualizējas jautājums par fizisko aktivitāšu izvēli ārpus telpām. Treniņi svaigā gaisā ne tikai palīdz uzturēt Tavu fizisko sagatavotību, bet arī vairo dzīvesprieku, enerģiju, papildina Tavus D vitamīna krājumus un uzlabo imunitāti. Bez tam kustības, putnu dziesmas un saules stari Tavā organismā liek izdalīties endorfīniem, jeb laimes hormoniem. Vai esi pamanījis, ka kustīgie ir lustīgāki? Es vienmēr saku, ka iegūtais labais izskats ir balva par darbošanos ar savu fizisko ķermeni un to nevajag uztvert kā pašmērķi.

Ir cilvēki, kas sporto ārpus telpām visu cauru gadu un tas ir lieliski, bet šoreiz par tiem, kas ziemu pavada sporta zālē, bet vasarā grib būt aktīvi brīvā dabā. Ko izvēlēties?

Pavasaris ir īstais laiks, lai noslaucītu putekļus no sava divriteņa un dotos nesteidzīgā velopastaigā īpaši labi, ja Tavs ceļs būs gan kalnā, gan lejā, tā Tu tiksi arī pie kardioslodzes, kad pedāļi būs jāmin dūšīgāk.

Daudzi cilvēki mūsdienās izvēlas skriešanu. Man šajā jautājumā ir viedoklis, kas daudziem nepatiks. Skriet var un vajag, ja ļoti patīk. Es vienmēr saku tā: kāda atšķirība no kā Tev izdalās laimes hormoni, galvenais, lai izdalās! Cits jautājums, vai cilvēks, kas nekad nav nodarbojies ar skriešanu, to drīkst darīt. Skriešana ir kompresijas slodze mugurkaulam. Personīgi nezinu nevienu cilvēku, kam būtu absolūti vesels mugurkauls. Mūsdienās arī bērniem gandrīz 100% ir konstatētas kaut kādas izmaiņas mugurkaulā. Tad ir jautājums, kas ir tie, kam skriešana der? Es iesaku to darīt tad, ja vismaz pusgads ir cītigi strādāts nodarbībās, kas stiprina korsetes muskuļus. Es vispār uzskatu, ja ir nostiprināti korsetes un dziļie muskuļi var darīt daudz ko. Bet varbūt skriešanas vietā labāk pamēģināt soļošanu? Ievērojot pakāpeniskuma principu. Ja sen nav sportots, trīs reizes nedēļā (apmēram mēnesi) pasoļo 15-30 minūtes, kad jūti, ka ar tādu pastaigu nepietiek, pagarini to līdz vienai stundai. Pakāpeniski distances ilgumu vari pagarināt. Un galvenais elpo pilnu krūti!

Fizisko aktivitāšu veids, kas der visiem, tā ir nūjošana. Šī nu reiz ir tāda nodarbe, kas līdzinās distanču slēpošanai un tā, kā zināms, ir labākais veids, lai noslogotu 90% savas ķermeņa muskulatūras. Un nav taisnība, ka tas ir omīšu sports. Atrodi instruktoru, apgūsti galvenos principus, kas jāievēro nūjojot un tad varēsi to darīt pats vai kompānijā ar draugu.

Sportojot, galvenais atcerēties – slodzi nedrīkst pārspīlēt!!! Fizisko aktivitāšu laikā tava sirds var pukstēt straujāk, bet tā nedrīkst auļot, elpošana ir dziļāka, bet nav elpas trūkuma, Tev nedrīkst būt sajūta, ka tūlīt saļimsi bez spēka.  

Peldēšana, skrituļošana, riteņbraukšana, soļošana, nūjošana, pastaiga pa paugurainu apvidu, rīta joga saullēktā un vēl un vēl, atceries par drošības pasākumiem un izvēlies sev tīkamāko!

Šis protams ir stāsts par tradicionālajām ārpustelpu aktivitātēm taču atceroties iepriekšējās sezonas, arvien lielāku popularitāti gūst brīvdabas koptreniņi. Augstas intensitātes funkcionāli treniņi, kas līdzinās kārtīgai vieglatlētikas treniņnometnei vai labai fizkultūras stundai slodzes ziņā reizinātai ar desmit! Daudzviet šie treniņi ir bezmaksas, tāpēc tiem pievienojas ļoti daudz dalībnieku, kas no vienas puses ir lieliski, bet otra medaļas puse nav tik spoža. Kāpēc fizioterapeits tiek uzskatīts par nākotnes profesiju Nr.1. Ir daudz iemeslu un šis ir viens no tiem. Jautājums kādēļ šie treniņi ir bezmaksas? Tos bieži vien vada cilvēks, kas nav treneris, bet ir sporta entuziasts, ar to ir vienkārši jārēķinās un jāsaprot vai tas Tev ir pieņemams, ja ir - viss kārtībā! Treneris, kam ir atbilstoša izglītība ir ieguldījis savus līdzekļus mācībās, kas ir pietiekami dārgas, iegādājies inventāru, kas arī maksā krietnu summu, tādēl nevar atļauties vadīt nodarbības bez maksas, jo tas ir viņa maizes darbs. Cita lieta, ja šādus koptreniņus, izglītota trenera vadībā, sponsorē kāda iestāde, piemēram pašvaldība.

Kopumā es neko sliktu neredzu šajos brīvdabas koptreniņos, ja tajos piedalās cilvēki ar labu fizisko sagatavotību. Ir treniņu grupas, kas aukstajos mēnešos trenējas telpās, bet iestājoties siltajam laikam, dodas svaigā gaisā – SUPER! BET, iet garām tāds cilvēks, kam fiziskās aktivitātes pēdējo reizi bijušas skolā un nolemj šai grupai pievienoties, jo tur visi smaida, vaigi sārti, viens otru uzmundrina, bet treneris vispār fitnesa dievs – visu meiteņu sapnis… ĀMEN! Tad labāk pa taisno pie daktera! Es neesmu šādos treniņos piedalījusies, jo baidos tur arī palikt, esmu tos vērojusi no malas. Intensitāte tajos ir patiešām pamatīga.

Un, ja pēc tāda treniņa cilvēks, kas visu mūžu ir sportojis (riteņbraucējs un futbolists), atnākot mājās krīt no kājām, tad izdariet secinājumus, iesācēji! Nu nevar tajos piedalīties visi, kam ienāk prātā. Lielai daļai, ko esmu pavērojusi treniņa tehnika ir katastrofāla, kustības paviršas un nekoordinētas, dziļā muskulatūra vāja. Kā jau es iepriekš minēju, nostiprināt korseti, uztrenēt izturību un spēku zemas, tad vidējas intensitātes treniņā un tad uz priekšu! Atceries arī painteresēties vai Tavs treneris ir sertificēts. Tava pašsajūta ir Tava atbildība, taču ir ļoti daudz specifisku lietu, ko frizieris, baņķieris, santehniķis, grāmatvedis u.t.t. var nezināt fitnesā un galu galā, katram taču savs darbiņš darāms. Tas protams ir lieliski, ka klienti kļūst arvien izglītotāki, bet katrai profesijai ir savas prasības. Izglītots treneris ir attieksmes un atbildības jautājums.

Kas jāatceras dodoties sportot svaigā gaisā?

Ko vilkt mugurā? Drēbes, kas ātri uzsūc sviedrus un tikpat ātri izžūst. Lai nepaliek auksts slapjās drēbēs, kad slodzes intensitāte būs samazinājusies. Kājās - labus sporta apavus.

Ko ēst? Nekad neej ārā ar tukšu vēderu. Viegla putra, glāze jogurta vai kāds auglis būs pašā laikā, lai organismu nodrošinātu ar enerģiju. Bet vakarā fizisko slodzi beidz apmēram divas stundas pirms gulētiešanas un neaizraujies ar smagām vakariņām – citādi nevarēsi aizmigt.

Personīgā drošība. Ja sporto vakarā, dodies pa pazīstamām, labi apgaismotām teritorijām, izvēlies spilgtu, pamanāmu apģērbu un turies atstatus no krūmainām vietām.

Noteikti atceries – nesporto dienas karstākajās stundās! Ķermenis tad patērē pārāk daudz šķidruma un enerģijas, kas tevi var novest līdz pilnīgam spēka izsīkumam, veselības problēmām un pat riebumam pret sportu.

Raksts gatavots žurnāla "Veselība", 2016.gada aprīļa numuram.

foto: www.pinterest.com

iCreated with Mozello - the world's easiest to use website builder.

 .