Parastā vai pilnā jogas elpošana

Izpildot jogas vingrojumus, ja nav norādīts citādi, ir jāelpo caur degunu.

Mācīties pilno jogas elpošanu visvieglāk ir guļus uz muguras. Elpo lēni un mierīgi, cenšoties gaisu neievilkt skaļi caur nāsīm. Gaisam jāieplūst mierīgi un dabiski, it kā pašam no sevis.

1.Nogulies uz muguras un saliec kājas ceļgalos. Muguras izliekumu piespied pie grīdas. Zem ceļgaliem par palikt spilvenu vai bolsteri. Sākuma stāvoklī rokas atrodas pie sāniem uz grīdas.

2.Ieelpa. Ieelpa sastāv no trim posmiem, kas nemanāmi pāriet cits citā. Pirmajā posmā diafragma virzās uz leju vēdera dobumā, plaušu apakšējo daļu piepildot ar gaisu. Otrajā posmā krūšu kurvis izplešas un gaiss tiek ievilkts plaušu vidusdaļā. Visbeidzot atslēgas kauli paceļas uz augšu un gaiss ieplūst plaušu augšējā daļā. Lai apzināti sekotu dziļās elpošanas posmiem, var ņemt palīgā rokas. Kad sāc piepildīt ar gaisu plaušu apakšējo daļu, lēni pacel gar sāniem nolaistās rokas. Kad esi piepildījis plaušu vidusdaļu, atbilstoši cel rokas augstāk (ievēro -  pleci līdz neceļas).  Turpini celt rokas uz augšu, attēlojot gaisa ieplūšanu plaušās, līdz tās ir pilnas un rokas ir izstieptas pāri galvai. Pievērs uzmanību, ka ieelpa neveido trīs atsevišķas darbības, tas notiek līgani. Jāpanāk, lai ieelpa ir plūstoša un lēna, bez grūdieniem un pārtraukumiem.

3.Izelpas process jogas elpošanas vingrojumos ir pretējs ieelpas kustībām. Rokām atrodoties blakus galvai uz grīdas, sāc lēni izelpot. Ceļot rokas uz augšu, vispirms iztukšo plaušu augšējo daļu. Tad gaiss tiek izspiests no plaušu vidusdaļas. Diafragma virzās uz augšu, un no plaušām izplūst pēdējās gaisa paliekas, bet rokas atgriežas sākuma stāvoklī gar sāniem.

 

Vingrinājumu var veikt vairākas reizes dienā. Iztēlojies, kā ieelpojot plaušās ieplūst prāna, bet izelpojot izplūst apāna (izmantotā enerģija, postošais spēks). Pavingrinoties šāds elpošanas veids kļūst viegls un dabisks. Visā organismā noris atveseļošanās process, līdz ar to uzreiz uzlabojas pašsajūta. Kad ir apgūta pilnā elpošana, vairs nerodas ne mazākā vēlme atgriezties pie iepriekšējā elpošanas ieraduma.

Dziļa lēna elpošana sēdus.

Sēdi uz grīdas vai uz bolstera, vai stabila ķebļa ar taisnu muguru, izpildi iepriekšaprakstītos jogas elpošanas vingrojumus. Abu roku īkšķus ar rādītājpirkstiem var saslēgt aplī, bet pārējie pirksti ir atvērtā stāvoklī (džian mudra – gudrības pozīcija), bet tikpat labi plaukstas var turēt vienkārši uz ceļiem (ar plaukstām uz leju vai uz augšu), var salikt klēpī vienu plaukstu otrā vai lūgšanas pozīcijā - sajūti pats!). Atbrīvo plecus, izjūti elpas dabisko plūsmu.

Izpildot jogas dziļās elpošanas vingrojumus, plaušu tilpumu var palielināt astoņkārtīgi. Izveidojot ieradumu elpot dziļi un lēni, mēs attīstām izturību un pacietību. Ja elpošanu palēnina līdz astoņām reizēm minūtē, hipofīzes ( atrodas trešās acs, jeb intuīcijas centrā) sekrēcija notiek pilnā apjomā. Ja elpošanu palēnina līdz 4 reizēm minūtē, sāk darboties epifīze (atrodas galvaskausa centrā) un dziļā meditēšana notiek automātiski.

Raksta avots: http://tija-yoga.1s.lv

Izmantotā literatūra:

Šakta Kaura Khalsa  “Kundalīnī joga”, Zvaigzne ABC;

Kacudzo Niši “Enerģētiskā elpošana”, “Vieda”, 2004.


 .